Četras sveces stāvēja uz galda un ar savām liesmām apgaismoja istabu. Klusumā tās sarunājās viena ar otru.
Viena no svecēm teica:
– Mani sauc Miers… Tomēr cilvēki ar mani nesatiek. Tāpēc es vairs nevēlos degt!
Un pirmā svece izdzisa.
Un otrā klusi sacīja:
– Mani sauc Ticība… Bet cilvēkiem es vairs neesmu vajadzīga. Viņi no manis novēršas, tāpēc man labāk izdzist.
Pēc šiem vārdiem uzpūta viegls vējiņš un nodzēsa otro sveci.
Nākamā svece skumji pauda:
Mans vārds ir Mīlestība… Man ir apnicis uzturēt savu liesmu. Cilvēki neprot mīlēt un novērtēt. Viņi ir vienaldzīgi. Viņi noliedz tuvākos un nevēlas neko dzirdēt par viņu mīlestību.
Tiklīdz trešā svece izteica šos vārdus, tās liesma izdzisa.
Lasi vēl: Piedodiet, bet šīs zodiaka zīmes piesaista sev nelaimes kā magnēts. Kur jūs – tur nelaime!
Šajā mirklī istabā ienāca bērns. Viņš ieraudzīja, ka trīs sveces ir izdzisušas un iesaucās:
– Kāpēc jūs izdzisāt? Man ir bail atrasties tumsā! Jums ir jādeg! – izbiedēti iekliedzās bērniņš.
Pēdējā svece viņam atbildēja:
Nevajag raudāt un baidīties! Kamēr es neesmu izdzisusi, tu vari atkal iedegt pārējās sveces. Tāpēc, ka mans vārds ir Cerība!
Nekad nezaudējiet cerību!
Avots: